• Koki absorbē CO2 fotosintēzes procesā. Gaisma tiek izmantota pārstrādājot oglekļa dioksīdu un ūdeni organiskajās vielās, kas nepieciešamas koka šūnu attīstībai un radot skābekli, kas caur lapām tiek „izelpots” atpakaļ gaisā.

• Zinātnieki kokus sauc par oglekļa putekļsūcējiem. Viens koks savas dzīves apmēram septiņdesmit dzīves gados spēj absorbēt tik daudz CO2 gāzes, kas rodas lidojuma Rīga-Kopenhāgena- Rīga laikā.

• Koki samazina gaisa temperatūru iztvaikojot ūdeni no savām lapām

• Koki samazina trokšņu piesārņojumu kalpojot kā trokšņu barjera.

• Koka saknes stabilizē augsni un novērš eroziju.

• 100 m2 platībā iestādīti  koki var absorbēt līdz 2.6 tonnām oglekļa dioksīda gadā
• Skābeklis, ko gada laikā rada 100 m2 platībā iestādīti koki ir vienāds ar skābekļa daudzumu, ko gada laikā patērē 18 cilvēki. Viens koks gadā saražo 150 kg skābekļa

• Koki samazina risku saslimt ar astmu, ādas vēzi un citām ar stresu saistītām slimībām, attīrot gaisu, samazinot smogu, samazinot tiešu saules staru iedarbību un piedāvājot vietu savā paēnā rāmai atpūtai

• Visbeidzot koku stādīšana stiprina kolektīvās saites un rada iespēju cilvēkiem strādāt plecu pie pleca apkārtējās vides labā.

atpakaļ